Mani ceļi priecīgas sagadīšanās kārtā krustojās ar Oksanu, kas instagramā šobrīd stāv aiz @ginger.bite un @fermentful vārdiem. Apbrīnoju viņas spēju uzdrīkstēties un nest pasaulē jaunas idejas, sekojot savam autentiskajam ceļam. Līdz šim Oksana vadīja ļoti interesantas fermentācijas, zerowaste un Bali garšu meistarklases. Pavisam nesen Oksana ir uzsākusi divas lielas un īpašas idejas. Viena lielā ideja ir Fermentful zīmola izveide kopā ar partneri Andu. Un otra ideja – ēšanas meditāciju meistarklases. Šo ēšanas meditācijas pieredzi piedzīvoju arī es un ļoti priecājos par to vairāk uzrakstīt arī blogā.

Ilva: Kad runājām kā varētu šo rakstu nosaukt, Tu ierosināji to nosaukt šādi – ‘’Cik svarīgi ir tas, ko mēs ēdam vai arī kā mēs ēdam to, ko mēs ēdam’’. Pastāsti, kā Tu nonāci līdz šīm pārdomām?

Oksana: Es biju Bali, 7 dienu Vipassan meditācijā, kurā galvenais uzdevums ir klusēt, nepievērst vērību ārējai pasaulei, bet pamatā iekšējai pasaulei – visu laiku jābūt meditācijā. Pārsvarā sēdēt meditācijā, bet arī pārvietojoties vai ēdot jāpaliek meditācijas stāvoklī. Pēc šīs pieredzes radās v’wlme iznest tālāk šo konceptu un pasniegt to citiem. Es jautāju sev: “Kā caur ikdienas nodarbēm ienest savā dzīvē vairāk apzinātības?”.

Tā kā ēdam mēs visi katru dienu un šī ir tik liela mūsu dzīves sastāvdaļa, man radās ideja integrēt šādu meditāciju ēšanas laikā. Es sāku pasniegt šādas apzinātas ēšanas meditācijas aicinot katru pietuvināties šai pieredzei. Arī es esmu sākusi katru dienu piekopt vismaz 1 apzinātu maltīti. Tas man pašai nemitīgi nes jaunas atklāsmes. Daloties ar citiem es uzzinu ko vairāk arī par sevi! Caur vienkāršām un ierastām ikdienas nodarbēm mēs varam atgriezties pie sevis – savām sajūtām, savas būtības.

Ilva: Kuras ir pirmās lietas, lai ēdienu sāktu uzskatīt par meditāciju?

Oksana: Jāsāk ar to, kas ir vispār meditācija, jo tā nav tikai nedomāšana un sēdēšana pilnīgā klusumā. Meditācija ir vērošana un veids kā pievērsties tikai dažām, šim mirklim svarīgākajām detaļām. Padomājiet, cik daudz domu ir mūsu ikdienā – domas par pagātni, bailes par nākotni, fokuss uz norisēm ārpasaulē, sajūtas, elpošana. Interesanti, ka cilvēkam ir bailes no skābekļa trūkuma un tas veicina paātrinātu un seklu elpošanu, kaut tā ir dabīga ķermeņa funkcija, kas nav jākontrolē. Meditācijas uzdevums ir atsijāt šos fokusa punktus. Caur ēdienu mēs varam pievērsties garšām, smaržām, sajūtām, tāda veidā trenējot mūsu fokusu, aizmirst ikdienas rūpes un iegrimt momentā. Tikai šis moments ir svarīgs. Ēdiena krāsas, formas, sajūtu vērošana. Fokuss var būt uz domām par to, cik vērtīgs ir katrs produkts, padomāt kā tas radās, kā izauga, kā nokļuva līdz mums. Tādējādi mēs fokusējamies uz būtiskāko tam mirklim.  Jo kur ir fokuss, tur ir mūsu enerģija! Ēšanas meditācija ir sava fokusa vēršana uz šo nodarbi un ēdienu, kuru baudām.

Es mācos pieslēgties ēdienam ar visu savu uzmanību. Tur, kur plūst uzmanība, tur plūst arī enerģija! Un, ja mēs ņemam vērā, ka ēdiens ir enerģijas avots mūsu ķermenim, tad būtu skaisti, ja šīs enerģijas uzņemšanas brīdī, uz to būtu arī mūsu fokuss. Es piepildu ēdienu ar savu labu enerģiju – ar nodomu un pateicību. Pateicību cilvēkiem, videi un arī ļoti liels paldies savam ķermenim!

Esmu aizdomājusie par to, ka mūsu ķermenis ir ļoti gudrs. Tas ir izcils instruments, kas ir spējīgs transformēt ēdiena enerģiju citās enerģijas formās. Piemēram, pārvērst ēdienu par mīlestību, kuru mēs izjūtam. Mūsu ķermenis ir gudrāks par mūsu prātu, jo spēj uzņemt to labāko no apēstā un atmest to, kas ir slikts un nekalpo mūsu ķermenim. Nestāsimies tam ceļā ar mūsu prātu. Uzticēsimies savam iekšējam guru, nevis prātam! Tam, ko saka mūsu sajūtas.

Ilva: Kas Tavuprāt ir veselīgs ēdiens?

Oksana: Teiktu, ka pārsvarā katrā produktā ir kaut kas veselīgs un kaut kas neveselīgs. Piemēram ūdens pārmērīgā daudzumā arī var būt neveselīgs. Tādēļ es uzskatu, ka šis ir ļoti pareizs jautājuma formulējums ar fokusu uz to, kas IR veselīgs, nevis kas NAV veselīgs. Katrā produktā mēs varam atrast kaut ko veselīgu un koncentrēties patiesi uz to! Tas nenozīmē, ka tagad mēs varam ēst visu ko, vispār nedomājot līdzi. Tas ir stāsts par mūsu pieeju un uzskatiem, kuriem nevajadzētu iedalīties tikai kā “veselīgs/neveselīgs”. Jāpiemin, ka mans galvenais fokuss ir uz produktiem, kas ir īsti un izauguši dabā.

Ilva: Pēc kāda principa Tu vadies, sagatavojot sev maltītes?

Oksana: Pārsvarā es izmantoju to, kas man garšo. Veikalā vai tirgū vienmēr paņemu to, kas mani uzrunā. Pataustot produktus, uzticoties ķermeņa sajūtām. Brokastīm, piemēram, man ir sagatavotas daudz sēklas, rieksti, ogas saldētavā vienmēr ir kādi 6 veidi. Un tad no rīta izvēlos pēc sajūtām produktus sakombinēt. Ejot uz tirgu labprāt izvēlos arī sezonālos produktus, piemēram, vietējos augļus un dārzeņus, kas ir tikko novākti. Tagad puse no ledusskapja man aizņem ķirbji, sakņaugi, ogas.

Ilva: Kādas ir Tavas domas par glutēnu, piena produktiem? Nenoliegsim, ka daudzi var teikt, ka viņiem garšo kūkas un bulciņas. Kā tad ar šo?

Oksana: Tagad es daudz mazāk domāju par to, nekā agrāk. Es ēdu šos produktus, bet ļoti reti. Ja es sajūtu, ka es to vēlos, tad es ēdu. Es uzticos savam ķermenim, kas zina kā pārvērst šos produktus enerģijā.

Ļoti iespējams, ka daudzi vadās pēc pieraduma, veicot savas uztura izvēles. Netiek sadzirdēts savs iekšējais guru, bet gan sekots ieradumiem. Ja visu laiku tiek ēstas, piemēram, tikai bulciņas, kā ķermenis var prasīt ābolu, ja tas pat nav īsti pazīstams ar neko citu kā bulciņas? Kad veidojas saikne ar savām sajūtām, mainās arī uztura izvēles. Šo sevis sadzirdēšanu es caur praktiskiem piemēriem parādu arī savās ēdiena meditācijās.

Vēl arī ļoti bieži ir tā, ka mēs pieņemam idejas, ka glutēns ir slikts, cukurs ir slikts, bet ēdam to ar klātesošu vainas sajūtu, ķermenis saņem signālu “atgrūst”, vēders uzpūšas un ēdiens negremojas, jo prāts diktē to, ka tas ir slikts un ķermenis seko šai idejai. Daudz kas mainās, ja noņemam šo prāta konceptu un izbaudām šo garšas pieredzi ar visām savām sajūtām. Bet protams, ka uzsvaru liekot uz vienkāršiem dabiskiem un ar uzturvielām bagātiem produktiem.

Šo ideju var pielietot visam dzīvē, sev uzdodot jautājumu, vai mēs dzīvojam caur prātu vai caur sajūtām? Mēs varam ēst, klausīties mūziku, dejot vai iet pastaigā, klausoties savās sajūtas ķermenī vai vienkārši darīt to mehāniski. Piemēram, pat džezu mēs varam klausīties caur prātu, domājot par to, ka tas ir radies Amerikā un tajā saplūst dažādas mūzikas elementi. Vai arī mēs to varam klausīties caur sajūtām, laižot tās vibrācijas iekša visā ķermenī, izslēdzot jau zināmos konceptus un esot kā balta lapa. Tas veido pilnīgi jaunu un unikālu pieredzi!

Tādēļ mēdzu uzdot sev jautājumu, ‘’vai daudz zināt ir veselīgi?’’ vai mūsu zināšanas mums kalpo? Sanāk, ka diezgan daudz ir “jāatzina”, ‘’jāatmācās’’, lai būtu saiknē ar savām sajūtām. Savā ziņā tas ir kā atgriezties bērnībā, kad mēs esam ļoti vērīgi, klausāmies un sajūtam.

Ilva: Man pašai ir pieredze, ka man ir grūti noturēt kādas ikdienas prakses ilgtermiņā? Vai Tev arī ir šādi?

Oksana: Tieši šī iemesla dēļ es uzskatu, ka prakses var tikt integrētas mūsu ikdienas dzīvē. Integrētas pastaigā, integrētas ēdienreizē. Ne visi spēj atrast 10 minūtes ikdienas meditācijai, bet visi varam atrast laiku ēdienreizei, caur kuru praktizēt šo klātesamību.

Jāpiemin arī to, ka sievišķo enerģiju vairo būšana plūsmā, mirklī, savukārt vīrišķo enerģiju vairo askēze, prakšu ieviešana, stratēģijas. Arī es mācos vairāk būt sievišķajā enerģijā, ļauties, būt ar pilnu fokusu esošajā mirklī.

Ilva: Ko Tu sniedz cilvēkam savās ēdiena meditācijās?

Oksana: Galvenais virziens nodarbībai ir mēģināt izkāpt no prāta un ieiet sajūtās. Mūsdienās ir tik daudz informācijas par ēdienu – tas viss ir prāts. Sajūtās mēs ļoti maz klausāmies. Nodarbībās es dodu instrumentus, kas palīdz izkāpt no prāta un pievērst uzmanību savām sajūtām un uzticēties viņām. Vasarā meditācijas bija mežā, vide deva šo enerģiju. Tā bija fantastiska pieredze, kurā satikās 3 enerģijas avoti, no kuriem barojāmies – Zemes enerģija, enerģija no ēdiena un mūsu iekšēja dzīvības enerģija, kuru jāprot paņemt – caur pareizu elpu un savienojumu ar sevi, tas būtu fokuss uz iekšu.

Satiecies ar Oksanu viņas sociālajos tīklos @ginger.bite un @fermentful